Maršruti velotūristiem

1. maršruts

Kempings „Zvejnieki” –Vireši, asfaltēts ceļš uz Gaujienu (senais nosaukums Atzele), apskates objekti: barona Volfa muiža, J.Vītola muzejs un 13.gs. Gaujas stāvajā krastā celtās, Ziemeļu kara laikā nopostītās, ordeņa pilsdrupas. - Kalamecu Markūzu gravas ar dolomīta atsegumiem - Gaujienas estrāde Gaujas krastā,  – Gaujas tilts – pa Gaujas kreiso krastu atgriežamies kempingā "Zvejnieki" (kopā 30 km).

2. maršruts

Kempings „Zvejnieki” - pa Gaujas kreiso krastu dodamies apskatīt - Zvārtavas muižas pili, parku un ezeru, (iespējams sarunāt ekskursiju gida pavadībā). Šo braucienu var apvienot ar Gaujienas un tās objektu apskati – atgriežamies atpakaļ kempingā "Zvejnieki" (kopā 30 km) vai dodamies tālāk uz priekšu un nakšņojam kempingā „Rozītes” (kopā 22 km)

3. maršruts

Kempings „Zvejnieki” vai „Rozītes” – Gaujiena – Igaunijas robeža – Lanemetsas muiža un baznīca, Tellingumegi kalna skatu tornis un atpūtas vieta (no Gaujienas līdz tornim ~10 km)

4. maršruts

Kempings „Zvejnieki” - Tilderu krauja -  Vizlas lejteces atsegumus - Žākļu dižakmens - Vidaga - gājēju tiltiņš pār gauju - Randatu klintis - Vireši - šosejas tiltspār Gauju - Kempings „Zvejnieki” (22 km). Šo maršrutu var pagarināt un apvienot ar Palsmanes apskati. Skatīt zemāk.

5. maršruts

Kempings „Zvejnieki” -  Vizlas lejteces atsegumus - Žākļu dižakmens - Palsmane - Palsmanes dabas taka, muižas parks - Grundzāle -  Kempings „Zvejnieki” (kopā 40km).

Dabas takas

Ziemeļgaujas krāšņās dabas vilinājums


Aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" ietver Gaujas vidusteci apmēram 140 km garā posmā, tās ieleju  no Gulbenes un Apes novadu robežas līdz Valmieras pilsētai un bioloģiski vērtīgās platības ap to. Ainavu apvidus kopējā platība - 21749 ha.

Tūrisma bagātība Ziemeļgaujā ir ainava, Gaujas upe ar savām pietekām un ģeoloģiskās vērtības to krastos, vecupes, arhitektūras pieminekļi, arī atsevišķi notikumi. Teritorija ir piemērota putnu vērošanai, dabas izziņai, ekotūrismam un dažādu veidu aktīvā tūrisma norisēm.

Ziemeļgaujā dominē mozaīkveida ainava, ko veido reljefs, Gaujas upe un blīvais vecupju tīkls, bioloģiski vērtīgās pļavas un meži. Izcili ainaviski izteiksmīgi un unikāls visā Latvijā  savu eolo formu ( reljefa formas, kas veidojušās vēja iedarbībā) mērogu dēļ ir Cirgaļu kāpu masīvs. Ziemeļgauja ir bagāta ar daudzām  retām un aizsargājamām  augu, putnu un dzīvnieku sugām.

Teritoriju vienojošais elements ir Gauja un tās pieteku ūdeņi, kas veido ielejas ainavu, ietekmējot arī citus biotopus, it sevišķi pavasara palu laikā. Gaujas gultne nepārtraukti mainās un līdz ar to veidojas vecupes jeb attekas. Nevienai no Latvijas upēm nav tik daudz vecupju, Ziemeļgaujas ielejā to platība sasniedz 255 ha.

Gaujas krastu ģeoloģiskā vērtība ir Gaujas stāvkrasti, dolomīta klintis un atsegumi.


 Kājām gājējiem piemērotākās ir Tilderu, Vizlas un Randatu dabas takas.

Par augstākajām dolomīta klintīm Latvijā (25 m) tiek uzskatītas Randatu klintis  Gaujas labajā krastā Virešu pagastā. Pretējā krastā atrodas Tilderu krauja  un līdzīgas mazākas klintis.

Smilšakmens atsegums Žagatu klintis Virešu pagastā interesants ar to, ka te dažāda vecuma līdz 100 un vairāk metru plati dolomīta blāķi ir sagāzušies dažādos virzienos. Senatnē tie iegruvuši lielās alās, kas izveidojās zem tiem irdenos smilšakmeņos.

Sikšņu dolomīta atsegums 1.1 ha platībā un Sikšņu krāces – viens no krāšņākajiem Gaujas posmiem, 3 km lejpus Tirziņas ietekas Gaujā Virešu pagastā, kur upe dziļi iegrauzusies pamatiežos un veido 10 km garā posmā nepārtrauktas krāces.

Jaunžagatu krauja  Vecpalsas labajā krastā ap 10 m virs upes līmeņa. Atsegumu veido milzīgs dolomīta blāķis – atrautenis, kas apvēlies gandrīz otrādi. Atsegums līdz 3 m augsts un 15 m plats.

Vizlas lejteces atsegumus veido dolomīta krāvumi abos Vizlas krastos ap 500 m garā posmā Virešu pagastā. Vairāki ūdenskritumi ar augstumu līdz 0.6 m, platums ap 10 m. Pie Vizlas ietekas labajā krastā redzami īpaši skaisti dolomīti, kuru atlūzas ir violetā, sarkanā, dzeltenā un gaišpelēkā krāsā.

 – Vizlas upes labajā krastā 70 m augšpus tās ietekas Gaujā Žākļu dižakmens, daļēji ūdenī sašķēlies, akmens, tā augstums 3.4 m, garums 6 m, platums 3,7 m, apkārtmērs 15 m. Šie atsegumi un ieži sevišķi piesaista ūdenstūristus.

Rāmnieku smilšakmens atsegums– Gaujas labajā krastā Strenču novada Plāņu pagastā (valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks objekts), kurā konstatēts liels skaits bruņuzivju fosilo atlieku.

Pie Vijas upes ietekas Gaujā Vijciema pagastā apskatāms smilšakmens atsegums Kankarīšu iezis.

 

Kā interesanti apskates objekti AAA „Ziemeļgauja” minami valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - muižas apbūve un pilsdrupas Gaujienā,  Vijciema luterāņu baznīca un „Ielīču” zemnieku sēta. Daļā kādreizējā Gaujienas muižas kompleksa iekārtots  muzejs „Anniņas” ievērojamam latviešu komponistam Jāzepam Vītolam, kuram  kopš 1922. gada piederēja daļa šī īpašuma.

Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi  -  zemnieku sētu grupa „Līvu ciems” Virešu pagastā un Zvārtavas vējdzirnavas Gaujienas pagastā, kā arī valsts nozīmes tehnikas pieminekļi Virešu pagastā – Slēgums uz Gaujas (Sikšņu slēgums), izveidots pludinātāju vajadzībām, Vizlas tilts – vecākais dolomīta arkveida tilts Latvijā, būvēts 1834. gadā.

 

 Unikālo ainavu dēļ Ziemeļgauja piemērota ne tikai ūdenstūrismam, bet arī velo un auto tūristiem. Sevišķi ainavisks ir ceļš Valka – Vireši, pa to braucot var apskatīt gan Cirgaļu kāpu masīvus, gan Gaujmalas pļavas, gan vecupes. Interesanti skati pavērsies, braucot pa šo ceļu palu laikā, kad apkārtne pārvērtusies līdz nepazīšanai.

 Tūrisma veicināšanai  kalpo arī īpaši gadskārtēji pasākumi : “Plostnieku svētki’ un “Vakara mūzika” Strenčos, J.Vītola mūzikas dienas Gaujienā, ik gadu piedalās ap 60 koru no visas Latvijas.

 Ziemeļgaujas  teritorijā apmeklētājiem pieejamas 6 dabas un 1 kultūrvēstures izziņas takas, vairāk kā 30 daļēji labiekārtotas atpūtas vietas pie Gaujas un Kokšu ezeriem. Darbojas divi  tūrisma informācijas centri – Strenčos un Gaujienā

Virešu pagastā Tilderu taka ir gleznaina pastaigu vieta Vidzemē, kas ved uz ģeoloģisko dabas pieminekli Tilderu krauju pie Gaujas un vecajām dolomīta lauztuvēm. Savukārt turpat upes labajā krastā atrodas vēl viens ievērojams dabas objekts – Randatu klintis, kas atsegumos veido savdabīgas terases. Abi objekti ir labs galamērķis nelielai pastaigai vai viens no punktiem garākā pārgājienā.Tilderu taka sākas pie Vidzemes šosejas stāvlaukuma, šosejas labajā malā, pirms tilta pār Gauju Virešos. Savukārt, lai nokļūtu pie Randatu klintīm, būs jāšķērso Gauja. Vasaras laikā šī būs īstā vieta peldei. Ja negribas mērcēt kājas, pie klintīm var piekļūt arī no otras puses, aiz Randatu mājām, sekojot norādēm, jādodas uz Gaujas pusi, kur divās vietās būs redzami klinšu atsegumi.